62. ŽETONA svētki Alojas Ausekļa vidusskolā

62. ŽETONA svētki Alojas Ausekļa vidusskolā

23.marts Alojas Ausekļa vidusskolas 12. klases abiturientiem, viņu ģimenēm un pedagogiem  bija īpašs, jo notika nopietnākais pasākums skolas dzīvē – Žetona vakars. Vakars, kad, saņemot skolas žetonu, gredzenus, varējām parādīt, ko mēs spējam, un lieliski kopā pavadīt laiku.

Vakars sākās ar svinīgo daļu. Mēs runājām dzeju, tekstus un dziedājām.  Skola dāvināja mums žetonu – zīmi, kas apliecina mūsu piederību Alojas Ausekļa vidusskolai. Skolai, kas ir bijusi mums otrās mājas 12 gadus. Teicām paldies vecākiem un  skolotājiem par mūsu audzināšanu un skološanu. Pasniedzot  vecākiem ziedus, varēja redzēt asaras viņu acīs. Tās bija prieka asaras! Manuprāt, viņi lepojas ar mums. Jo līdz šim brīdim mēs esam gājuši kopā…

Turpinājām skolas tradīciju un dāvinājām skatītājiem izrādi ‘’Vārnu ielas republika’’ pēc Jāņa Grīviņa stāstu motīviem. „Rīgas nomalē atrodas slavenā Vārnu ielas republika. Pieaugušie nemaz nenojauš, ka blakus tiem pastāv tik daudzas bālģīmaino un papuasu valstis ar saviem vadoņiem un augsti attīstītu valstisku organizāciju. Te ir noteiktas robežas un savs Vidusjūras kūrorts, kura ūdeņos nedrīkst kuģot sarkanādainie brāļi. Vārnu ielas republikāņi cīnās ar Lipa Tuliana bandu, kas atrodas kaimiņos. Savas valsts godu viņi aizstāv līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņi pieņem  politiskus lēmumus, risina konfliktus un noslēdz pamieru. Vārni ielas republikā iet gana lustīgi!”

Izrādes režisore ir Alojas Ausekļa vidusskolas absolvente Madara Lopenova. Viņa jau no pirmajiem mēģinājumiem ieraudzīja mūsu stiprās puses, katra apslēptos talantus, ticēja mums, ka mēs to izdarīsim. Un mēs to izdarījām, visi kopā!  Pēc pasākuma dzirdējām tikai  labas atsauksmes, un tas padara mūs vēl priecīgākus.

Sakām  lielu paldies cilvēkiem, kuri mums palīdzēja: mūzikas skolotājai Anitai Roļskijai, skaņotājam Ilgvaram Lustem, Ērikas Martinsones ģimenei, Martas Čukures ģimenei, skolotājai Inetai Lopenovai, 11. klases skolēniem, īpaši Haraldam Siktāram (Peksim),  Helmutam Bondaram par tehnisku palīdzību, kultūras nama direktorei Inetai Laizānei un mūsu vecākiem. Mēs visi kopā ieguldījām ļoti lielu darbu un daudz laika, lai nejauša ideja kļūtu par neaizmirstamu pasākumu.

Vislielākais paldies klases audzinātājai Smaidītei Rudzītei, kas izturēja mūsu niķus un stiķus. Paldies, ka ticēja, ka mēs varēsim, mēs darīsim un mums izdosies. Un mums patiešām izdevās!

Pēdējais skolas gads… Priekšā  eksāmeni, mācības, izvēle, ko darīt tālāk …

                                                    12.klases skolniece Lauma Aleksandra Auziņa