Sveču dienas Alojas Ausekļa vidusskolā

Sveču dienas Alojas Ausekļa vidusskolā

1.februāra rīts mūsu skolā sākās ar bišu vaska smaržu. Skolā tika svinēta Sveču diena. “Erasmus+” projekta ietvaros Mazsalacas vidusskolas skolēni- Mārcis Stepanovs, Matīss Puķulauks un skolotāja Dace Stepanova ar savu SMU vadīja sveču liešanas darbnīcas 6.-12. klašu skolēniem. Projekta viens no uzdevumiem ir pārtikas un to blakusproduktu racionāla izmantošana. Bišu vasku ražo medus bites. Bites vasku izmanto medus kanniņu izveidošanai. Medu mēs apēdam, bet vasku arī var izmantot lietderīgi. Degot vaska sveces attīra telpas gaisu, smaržo pēc vaska, medus un propolisa. Tika izlietas vairāk kā 100 dažādu formu sveču!

Pēc čaklā darba darbnīcās, visi baudījām sveču dienas tradicionālo ēdienu – miežu biezputru. Paldies mūsu saimniecēm!

1.-5. Klašu skolēni gatavoja sveces no bišu vaska plāksnēm. Sveču gatavošanas paraugstundas vadīja 6. klašu skolēni.

Mūsu jaunākie skolēni vizuālās mākslas skolotāju K. Līsmanes, I. Vaļickas, L. Volksones un A. Kalnmačas vadībā izgatavoja brīnišķīgus telpu dekorus – papīra sveces, kurus visi varēja apskatīt 1.b klases izveidotajā izstādē.

Savukārt 6. klases zēni skolotāja J. Alpa vadībā pagatavoja koka instalāciju “Svece”, kura aplūkojama bija skolas pagalmā, bet radošais pulciņš skolotājas K. Līsmanes iedvesmoti izveidoja 3D sveci.

Nedēļas ietvaros varēja apmeklēt izstādi “Gaismas ceļš līdz mūsdienām”- senie gaismekļi, kur Alojas muzeja vadītāja L. Moderniece ar savu stāstījumu iepazīstināja skolēnus ar dažādiem gaismas avotiem sendienās.

Paldies visiem kolēģiem par pozitīvo attieksmi, izpalīdzīgumu, sapratni un piedalīšanos darbnīcās!

AAV sk. A. Kalnmača, Z. Ādamsone


Februāris saistību ar svecēm ieguvis tāpēc, ka 2. februārī kopš senseniem laikiem tiek svinēta Sveču diena. Šie svētki ir radušies vienlaikus ar sveču liešanas pirmsākumiem. Ļaudis ticēja, ka šajā dienā lietās sveces deg gaiši un svētīgi. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Sveču dienā jālej sveces, tad tās labi deg. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Laika pareģošana.

Sveču dienā vēroja laiku, lai pareģotu nākamā gada auglību. 

* ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;

* ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;

* silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;

* pilošas pažobeles sola jauku pavasari;

* bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;

* ja ziema tik dziļa un barga, ka kaķis peles neredz, tad tas noteikti ir jābaro, lai nenomirst badā;

* aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;

* vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;

* miglaina diena sola lietainu vasaru;

* piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.

Latviešu tautas teika.

Sveču mēnesis ar Meteņu mēnesi lielījušies, kurš labāk mākot saldēt. Sveču mēnesis sacījis, ka viņš sasaldēšot govs vēderā telēnu, bet Meteņa mēnesis atbildējis, ka viņš saldēšot tā, ka katls vienā pusē vārīšoties, bet otrā salšot.

Vispirms cilvēks apgaismošanai izmantoja degošus koka skalus vai koka pagali, ko izvilka no ugunskura.

Pirmās lampas bija par dzīvnieku vai zivju taukiem pildīti akmens iedobumi, gliemežvāki un galvaskausi. 

Kā senāk lēja sveces?

Sveces lējuši no aitu taukiem vai vaska. Tos izkausējuši podiņā uz uguns, tad salējuši speciālā traukā. Trauks bija iegarens, lai varētu uzreiz izgatavot vairākas sveces. Sveces daktij lietojuši kokvilnas diegus, kurus sagriezuši attiecīgā garumā. Tad vienu diega galu piesējuši pie kādas koka kārtiņas tā, lai otrs gals karājas uz leju. Šādu sasietus diegus iemērkuši izkausētos taukos, tos izvilkuši un ļāvuši, lai tauki ap diegu apsalst. Tā mērcējuši un saldējuši, līdz svecei bijis vajadzīgais resnums. 

Pasaulē lielākā svece.

1897. gadā Zviedrijas pilsētā Stokholmā notika izstāde, kurā varēja apskatīt sveci, kuras augstums bija 24m un 34cm, bet diametrs 2m 59cm. Ap sveci bija īpašs kupols.