24.septembris pieteica sevi gana rudenīgi, taču vēstīja, ka nakts lietavas un vēji rimušies, ļaujot izlauzties pat pa kādam saulstaram. Tieši šis rīts bija īpaši gaidīts visai skolas saimei – no 1. Līdz 12. klasei – , jo svinējām svētkus Dzeja dzīvo. Gaiss ap skolu un skolā bija satikšanās ilgu un veiksmīgas uzstāšanās saldmes piepildīts, patiesi, varēja pat sajust, ka dzeja un dzejolis vairs nav tikai grāmatā uzrakstīts teksts, bet ka tas prot dzīvot, elpot, būt saprasts un bezgalīgi iepriecināt, ka to grib arī noklausīties un ieraudzīt.